Mākslīgo iežu materiālu rūpīga izvēle un pielietošana

Dabiska izskata sasniegšana balstās uz mūsdienīgiem sintētiskiem materiāliem. Mākslīgos akmeņus parasti iedala divās galvenajās kategorijās: uz cementa{1}}bāzes un uz stiklplasta{2}}armētas plastmasas (FRP).

 

Cementa{0}} mākslīgais iezis ir tradicionālāka un populārākā iespēja. Tas izmanto tērauda armatūras karkasu, kas veidota ar stiepļu sietu, kas pēc tam tiek pārklāta ar cementa javu skulptūru veidošanai. Pirms cementa pilnīgas sacietēšanas amatnieki izmanto dažādus rīkus, lai izmantotu metodes, kas līdzīgas tradicionālajai ainavu glezniecībai,-piemēram, faktūru veidošanu, berzēšanu, punktēšanu un tonēšanu-, lai atkārtotu katru īstas klints kroku un dobumu. Krāsošana tiek panākta, vai nu iekļaujot minerālpigmentus tieši cementa maisījumā, vai ar daudzslāņu, ar rokām-apgleznotu apdari, kas tiek uzklāta pēc formēšanas, radot smalkas krāsu pārejas un atmosfēras efektus, kas raksturīgi dabiskajam akmenim.

 

Ar stiklšķiedras-plastmasu (FRP) mākslīgais iezis ir vieglāks, tāpēc tas ir ideāli piemērots liela izmēra, dobu vai pārnēsājamu ainavu elementiem. Ražošana ietver veidnes izveidošanu un pēc tam gabala liešanu, izmantojot ar stiklšķiedru{3}}pastiprinātu plastmasu. Virsmai ir nepieciešama arī rūpīga roku-apstrāde, lai pārliecinoši imitētu dabiskā iežu tekstūru.

 

Neatkarīgi no izmantotā materiāla panākumi ir atkarīgi no amatnieka meistarības materiāla īpašībās un izsmalcinātajām virsmas-apdares tehnikām, ļaujot aukstiem, sintētiskiem materiāliem iegūt dabas organisko vitalitāti.